Sieviešu miera sirdsdarbības frekvence – vidējās vērtības un ietekmējošie faktori
Šajā rakstā saprotami un detalizēti aplūkojam pieaugušu sieviešu miera sirdsdarbības frekvenci (RHR). Uzzināsi, kādi faktori ietekmē sieviešu sirdsdarbības frekvenci un kāpēc sievietēm dabiski ir augstāka miera frekvence nekā vīriešiem. Noskaidro, kā ir ar tavu sirds kondīciju, izmantojot pārskatāmu tabulu.

Raksta saturs8 nodaļas
- Kāda ir normāla sirdsdarbības frekvence sievietēm?
- Miera pulsa tabula – sievietes (sitieni/min)
- Kāda miera sirdsdarbības frekvence sievietēm ir bīstama?
- Kāpēc sirdsdarbības frekvence vīriešiem un sievietēm atšķiras?
- Kā tavs cikls ietekmē tavu miera pulsu?
- Kā grūtniecība ietekmē sirdsdarbības frekvenci?
- Kas ietekmē miera sirdsdarbības frekvenci sievietēm?
- Noslēgumā

Miera sirdsdarbības frekvence jeb RHR (no angļu valodas 'resting heart rate') populācijā vidēji ir starp 60–80 sitieniem minūtē un ir svarīgs veselības un kondīcijas rādītājs. Šī vērtība parāda sirdspukstu skaitu minūtē, kad organisms ir modrā miera stāvoklī, tātad bez fiziskas slodzes vai psihiska sasprindzinājuma.1 Zemāka RHR bieži liecina par labāku fizisko kondīciju un efektīvāku sirds darbību. Augstāka RHR var būt saistīta ar lielāku sirds asinsvadu slimību risku.2
Kāda ir normāla sirdsdarbības frekvence sievietēm?
Vidējā miera sirdsdarbības frekvence pieaugušām sievietēm ir starp 78 un 82 sitieniem minūtē. Šo vērtību ietekmē vecums, un to var ietekmēt arī vairāki faktori: psihiskais stāvoklis, stresa līmenis, hormoni, ķermeņa masa, fiziskā aktivitāte, grūtniecība, menstruālais cikls un vispārējais dzīvesveids.3
RHR var izmērīt EKG izmeklējuma laikā, spiediena mērīšanas laikā pie ārsta vai arī vari izmērīt to pats mājās. Pietiekamai miera sirdsdarbības frekvences noteikšanai mūsdienās pietiek ar pulksteni ar optisko sirdsdarbības sensoru. Ja tev pulksteņa nav, miera sirdsdarbības frekvenci vari izmērīt arī manuāli.2
Miera pulsa tabula – sievietes (sitieni/min)
| Vecums | 18-25 | 26-35 | 36-45 | 46-55 |
|---|---|---|---|---|
| Atlēts | 40-48 | 42-46 | 45-49 | 48-54 |
| Izcila | 61-65 | 60-64 | 60-64 | 61-65 |
| Laba | 66-69 | 65-68 | 65-69 | 66-69 |
| Virs vidējā | 70-73 | 69-72 | 70-73 | 70-73 |
| Vidēja | 74-78 | 73-76 | 74-77 | 74-77 |
| Zem vidējā | 79-84 | 77-82 | 78-83 | 78-83 |
| Slikta | 85+ | 83+ | 83+ | 84+ |
Avots: medicinenet.com
Kāda miera sirdsdarbības frekvence sievietēm ir bīstama?
Ja tava RHR ilgtermiņā ir virs vidējā intervāla vērtībām, jākļūst modrai.
Tahikardija:
Par bīstamu miera sirdsdarbības frekvenci uzskata tā saukto tahikardijas stāvokli, kad RHR sasniedz vairāk nekā 80 sitienus minūtē. Augstas RHR vērtības var liecināt par veselības problēmām, piemēram, asinsvadu un sirds slimībām. Šis stāvoklis prasa ārsta uzmanību, īpaši, ja to pavada citi simptomi, piemēram, reiboņi vai galvas reibšana.4
Bradikardija:
Fiziski aktīvām sievietēm ar labu dzīvesveidu var būt vērtības zemākas par 60 sitieniem/min. Šo stāvokli sauc par bradikardiju, un sportistēm tas nav problēma, jo viņu sirds ir efektīvāka. Turpretī, ja necīkojies un nedzīvo aktīvu dzīvesveidu, bradikardija atkal prasa ārsta uzmanību, jo var rasties reiboņi, galvas reibšana, vājums, nogurums, elpas trūkums vai ģībonis.5
Kāpēc sirdsdarbības frekvence vīriešiem un sievietēm atšķiras?
Vidējā sirdsdarbības frekvence vīriešiem un sievietēm atšķiras sirds izmēra un fizioloģijas atšķirību dēļ. Iemesls ir tas, ka sievietēm sirds parasti ir mazāka, tāpēc tai jāsitas biežāk, lai sūknētu tādu pašu asins daudzumu kā lielākai vīriešu sirdij. Šī atšķirība padziļinās pēc pubertātes, kad vīriešu sirds parasti aug par 15 līdz 30 % vairāk nekā sieviešu.3
Kā tavs cikls ietekmē tavu miera pulsu?
Hormonu svārstību dēļ sievietēm nedaudz mainās arī miera sirdsdarbības frekvence. Parasti sirdsdarbības frekvence nedaudz paaugstinās ovulācijas laikā un nedēļu pēc tās. Turpretī menstruāciju laikā un nedēļu pēc tām sirdsdarbības frekvence nedaudz pazeminās.3
Kā grūtniecība ietekmē sirdsdarbības frekvenci?
Grūtniecība izteikti ietekmē miera sirdsdarbības frekvenci. Grūtnieču sirds strādā intensīvāk, lai sūknētu pietiekamu asins daudzumu uz dzemdi, kas noved pie vidēja sirdsdarbības frekvences pieauguma līdz aptuveni 90 sitieniem minūtē. Turklāt palielinās asins tilpums, ko sirds pārsūknē, par 30 līdz 50 %. Grūtniecēm, kas nodarbojas ar fizisku slodzi, var būt dabiski augstāka sirdsdarbības frekvence.
Ja pulkstenis vai asinsspiediena mērītājs ziņo par aritmiju, lielākajā daļā gadījumu nav no kā baidīties. Nelielas sirds aritmijas ir grūtniecības laikā biežas. Šīs aritmijas lielākajā daļā gadījumu nerada komplikācijas un izzūd bez ārstēšanas. Nopietnākas aritmijas, piemēram, diastoliskie sirds trokšņi, var prasīt ārstēšanu.
Kas ietekmē miera sirdsdarbības frekvenci sievietēm?
Papildus grūtniecībai un menstruālajam ciklam miera sirdsdarbības frekvenci ietekmē šādi faktori:
-
Vecums: līdz ar vecumu miera sirdsdarbības frekvence var mainīties. Parasti tā paaugstinās agrā bērnībā un pakāpeniski pazeminās pieaugušā vecumā.
-
Dzimums: sievietēm vidēji ir par 2–7 sitieniem minūtē augstāka RHR nekā vīriešiem, ko nosaka fizioloģiskās atšķirības.
-
Ķermeņa masa un aptaukošanās: augstāka ķermeņa masa bieži saistīta ar augstāku RHR, savukārt vesela masa parasti veicina zemāku RHR.
-
Emocijas: stress, trauksme un pat laime var paaugstināt RHR.
-
Ķermeņa pozīcija: sēdēšana var paaugstināt RHR par 3 sitieniem minūtē salīdzinājumā ar guļus stāvokli. Tāpat stāvēšana var paaugstināt RHR.
-
Medikamenti un infekcijas: daži medikamenti, piemēram, antidepresanti un beta blokatori, var pazemināt RHR. Infekcijas ar drudzi savukārt var paaugstināt RHR.
-
Gaisa temperatūra: karstā laikā RHR var paaugstināties, parasti ne vairāk kā par 10 sitieniem minūtē.
-
Smēķēšana un kofeīns: smēķēšana un kafijas dzeršana pirms mērīšanas var paaugstināt RHR.
-
Vairogdziedzera funkcija: hipertireoze var izraisīt augstāku RHR, savukārt hipotireoze var novest pie zemākas RHR.
-
Anēmija: zems hemoglobīna līmenis var paaugstināt RHR.6
Noslēgumā
Miera sirdsdarbības frekvence ir tavas vispārējās kondīcijas un veselības rādītājs, turklāt zemākas vērtības parasti ir saistītas ar labākiem veselības rezultātiem. Lielākajai daļai pieaugušo normāla miera sirdsdarbības frekvence ir starp 60 un 80 sitieniem minūtē. Sportistiem vai cilvēkiem, kas regulāri nodarbojas ar prasīgu fizisku aktivitāti, tā var būt zemāka. Savu miera sirdsdarbības frekvenci uzlabosi ar regulārām nodarbībām, atmetot smēķēšanu, samazinot alkohola un kofeīna patēriņu un radot labāku psihisko labsajūtu.
Ja rodas jebkādas šaubas, ilgstoša slikta dūša vai ja ilgtermiņā mēri paaugstinātu vai pazeminātu RHR, iesakām nekavējoties sazināties ar savu ģimenes ārstu un uzstāt uz EKG izmeklējumu (nekad pie ģimenes ārsta neapmierinies tikai ar RHR mērīšanu ar asinsspiediena mērītāju).
Avoti:
- https://www.nzip.cz/rejstrikovy-pojem/5649
- https://www.verywellhealth.com/resting-heart-rate-by-age-5218932
- https://my.clevelandclinic.org/health/articles/17644-women-and-heart-rate
- https://www.heart.org/en/health-topics/arrhythmia/about-arrhythmia/tachycardia--fast-heart-rate
- https://www.heart.org/en/health-topics/arrhythmia/about-arrhythmia/bradycardia--slow-heart-rate
- https://www.medicinenet.com/what_is_a_good_resting_heart_rate_by_age/article.htm
Raksts tev patika? Nosūti to draugam, kuram tas noderēs.


