Ceļa sāpes pēc skriešanas - cēloņi un ārstēšanas ilgums

Kāpēc man tieši pēc vai skrienot sāp ceļi?

Ļoti pieradinoša aktivitāte, kas ir skriešana, lielā mērā ir ļoti noderīga. Diemžēl ar katru triecienu iziet cauri lielas mehāniskas spēkas no pēdas sistēmām caur apakšstilbu, ceļiem, augšstilbiem, gūžu līdz pat mugurai. Tieši ceļi ir visbiežāk skartā ķermeņa daļa skrienot. Tā ir ļoti sarežģīta locītava ar virkni delikātu struktūru. Varētu teikt, ka tā ir skriešanas laikā visneaizsargātākā ķermeņa daļa pret traumām. Tajā rodas līdz pat 26 % ar skriešanu saistīto traumu.¹

Biežākie ceļa sāpju cēloņi un kas par tiem jāzina

Sāpju sajūta var rasties pēkšņi, piemēram, meniska bojājuma, muskuļa plīsuma, saites vai cīpslas plīsuma gadījumā. Šādu traumu apzīmējam kā akūtu, un ar to nekavējoties jādodas pie ārsta. Lielāko daļu ceļa traumu veido hroniski bojājumi, kas rodas ilgākā laikā, sāpes laika gaitā pastiprinās, tāpēc to diagnostika un tad arī atveseļošanās var ilgt ilgu laiku. To secība ir dota atbilstoši biežumam, ar kādu tie parādās.

Skriešanas ceļa traumu iedalījums pēc sāpju vietas

Sāpju vieta	Traumas nosaukums	Ārstēšanas ilgums
Ceļa priekšējā daļa - aiz ceļa skriemeļa	Patellofemorālais sindroms (skrējēja ceļgals)	nedēļas līdz mēneši
Ceļa ārējā puse	ITB sindroms	6-8 nedēļas
Ceļa priekšējā daļa - zem ceļa skriemeļa	Patellāra tendinopātija (lēcēja ceļgals)	12 nedēļas
Pēkšņi, atkarībā no skartās puses	Meniska plīsums	mēneši

Patellofemorālais sindroms - kas ir skrējēja ceļgals?

Tā ir hroniska un vienlaikus biežākā ceļa sāpju forma skrējējiem.

Kur sāp skrējēja ceļgals?

Sāpes ir lokalizētas ceļa priekšējā daļā tieši aiz ceļa skriemeļa.

Kāpēc rodas skrējēja ceļgals?

Galvenais cēlonis ir ilgstoša ceļa pārslodze ceļa skriemeļa apvidū. Skriešana, kāpnes, lēcieni, pietupieni un citas atkārtotas kustības ar ceļa saliekšanu un iztaisnošanu var būt rašanās cēlonis.

Vai kāds ir predisponēts?

Lielākā daļa šādi skarto cilvēku ir sportisti, kuri pārslogo ceļgalu. Tomēr daži ir uzņēmīgāki. Šī patoloģija biežāk sastopama sievietēm, cilvēkiem ar nepareizu gaitu, cilvēkiem ar nestabilu ceļa skriemeli vai novājinātu augšstilba muskuli.

Cik ilgi ilgst skrējēja ceļgala ārstēšana?

Ilgums ir atkarīgs no tā, cik ātri izdevās sindromu atklāt. Vieglos gadījumos atveseļošanās var ilgt dažas nedēļas, citos smagākos vairākus mēnešus līdz pat gadiem. Svarīgi ir pakāpeniski atgriezties treniņā un bez sāpēm.

Kā ārstēt skrējēja ceļgalu?

Ideālā gadījumā labi ir izmeklēties pie ortopēda, kurš var izrakstīt zāles, palīglīdzekļus un rehabilitāciju. Kā zāles vari saņemt pretiekaisuma pretsāpju līdzekļus sāpju un iekaisuma mazināšanai, vai, piemēram, kortikosteroīdus. Nav jāizvairās arī no ortozes. Vissvarīgākā tomēr ir fizioterapija. Ceļgalam jādod miers atjaunošanai, taču vienlaikus jāpaliek nedaudz aktīvam, un šo pareizo mēru nav viegli atrast. Kāja laika gaitā un pakāpeniski jānoslogo, taču nekad, arī pēc tam, sāpēm nedrīkst pastiprināties. Kamēr nesāp, vari ceļgalu ar mēru stiept, izstaipīt, laika gaitā pat sākt uz tā tupēties.^{2, 3}

Anatomisks piemērs skrējēja ceļgala sāpēm.

Avots: www.socalhip.com

Iliotibiālais sindroms (ITB sindroms) - kas tas ir?

Šis sindroms ir viens no biežākajiem hronisku sāpju cēloņiem ceļgalā. Tās ir sāpīgas patoloģiskas izmaiņas struktūrās ap ceļgalu.

Kur sāp ITB sindroms?

Sāpes šīs traumas gadījumā parādās ceļa ārējā pusē. Tā ir vieta, kur piestiprinās iliotibiālais trakts, kas ir vairāku sēžamvietas un augšstilba muskuļu saistaudu turpinājums. Sāpes tipiski nāk saliecot ceļgalu, un var sāpēt aktivitātes laikā vai pēc tās.

Kāpēc rodas ITB sindroms?

Sāpju rašanos ietekmē daudzi faktori. Izšķiroši svarīga rašanās gadījumā ir atkārtota berze, kas rodas ceļgala liekšanas un iztaisnošanas laikā. Berzes vietā notiek zināmas izmaiņas, uz ko bagātīgi inervētais iliotibiālā trakta piestiprinājums reaģē ar sāpēm. Nevar izslēgt arī iekaisuma vai bursas palielināšanās ietekmi.

Vai kāds ir predisponēts ITB?

Predisponēti ir cilvēki ar saīsinātu un ļoti nospriegotu iliotibiālo traktu vai vājiem kājas extensoriem. Kopā ar riska faktoriem daudzu noieto, noskrieto un ar velosipēdu nobraukto kilometru veidā rodas iliotibiālais sindroms.

Cik ilgi ilgst ITB sindroma ārstēšana?

Kā vienmēr, tas ir individuāli, taču sāpes tipiski pāriet pēc 6-8 nedēļu miera. Atgriešanās treniņā jāizskatās tā, ka sāc ar skriešanu mazākās distancēs, līdzenumā un vienmēr vismaz ar atpūtas dienu starp skrējieniem. Tikai pēc 3-4 nedēļām bez sāpēm sāksim palielināt distances, intensitāti un skriet kalnup un lejup.

Kā ārstēt ITB sindromu?

Diemžēl ārstēšana nedarbojas uzreiz. Traumai jādod miers un pēc sāpju izzušanas jāsāk pakāpeniski slogot. Efektīva ir arī ledošana. Efektīva ir arī iliotibiālā trakta izstaipīšana vai tā masāža ar masāžas rullīti. Pretiekaisuma zāles vai kortikosteroīdus izraksta tikai smaga iekaisuma gadījumā. Galējā iespēja, protams, ir operācija, ja situācija neuzlabojas pat pēc 6 mēnešu miera.^{4, 5}

Iliotibiālā sindroma piemērs ceļgala ārpusē.

Avots: www.levitas.cz

Meniska plīsums - kas tas ir?

Meniska plīsums ir ļoti nepatīkama akūta trauma. Tās laikā notiek daļējs vai pilnīgs saistaudu skrimšļa saplīsums, kas normāli novērš augšstilba kaula un lielā stilba kaula savstarpēju berzi.

Kur sāp saplīsis meniskus?

Sāpes tipiski parādās pēkšņi kustoties meniska bojājuma brīdī. Pēc tam salīdzinoši ilgi sāp mēģinot slogot. Sāpes ir izteiktākas tajā ceļa pusē, kur meniskus tika savainots. Bieži traumu pavada tūska.

Kāpēc rodas meniska plīsums?

Meniskus parasti plīst tā pārslodzes laikā sportojot. Tipiski kāda neveikla nokrišanas laikā, nekoordinēta atspēriena laikā skrienot vai, piemēram, tupoties ar lielu svaru.

Vai kāds ir predisponēts meniska plīsumam?

Vieglāk saplīst vai saplaisā meniskus, kas jau ir deģeneratīvi izmainīts pārmērīgas lietošanas dēļ. Tātad ilggadējiem skrējējiem menisks ir nedaudz uzņēmīgāks pret traumām.

Cik ilgi ilgst meniska plīsuma ārstēšana?

Diemžēl saplīsuša meniska ārstēšana ilgst ilgi, proti, mēnešus.

Kā ārstēt menisku un kad doties uz operāciju?

Pieejas ir dažādas, atkarīgas no smaguma un no tā, vai esi gatavs operācijai. Nepieciešams savu situāciju pārrunāt ar ārstu, kurš iepazīstinās ar iespējām. Ir iespējams ļaut meniskam sadzīt konservatīvi. Tam nepieciešami vismaz 3 miera mēneši, iespējamas dzīšanu veicinošas injekcijas. Operatīvie risinājumi ir 2. Vai nu artroskopiski menisku izņemt, kas bija populāri agrāk, vai artroskopiski menisku stabilizēt un ļaut sadzīt. Savainota meniska stabilizācija pēc pētījumiem ir labākā izvēle ar augstāko iespēju, ka sportists vēl atgriezīsies pie skriešanas.^{6, 7, 8}

Avots: www.alleviatepainclinic.com

Patellāra tendinopātija - kas ir lēcēja ceļgals?

Tā ir hroniska cīpslas trauma, ar kuru augšstilba muskulis piestiprinās pār ceļa skriemeli pie lielā stilba kaula.

Kur sāp lēcēja ceļgals?

Patellāra tendinopātija tipiski sāp ceļa priekšējā daļā, drīzāk zemāk zem ceļa skriemeļa (skat. attēlu zemāk).

Kāpēc rodas lēcēja ceļgals?

Patellārā cīpsla ir ārkārtīgi noslogota atspērienu laikā, un ilgstoša pārslodze ir viens no galvenajiem tendinopātijas rašanās faktoriem. Lielākā izmaiņu daļa notiek cīpslas aizmugurējā pusē. Cīpsla sabiezē, taču zaudē savas mehāniskās īpašības.

Kādi faktori veicina lēcēja ceļgala rašanos?

Nepareizs pēdas novietojums, liels svars un augšstilba muskuļu vājums ir riska faktori, kas veicina patellāras tendinopātijas rašanos.

Cik ilgi ilgst lēcēja ceļgala ārstēšana?

Lielākajā daļā gadījumu pareizas ārstēšanas gadījumā sāpes pilnībā izzūd pēc 12 nedēļām.

Kā ārstēt lēcēja ceļgalu?

Pirmā un ļoti efektīvā ārstēšanas izvēle ir rehabilitācija, operācija šīs traumas gadījumā nav ieteicama. Jāievēro relatīvs miers, absolūta miera gadījumā cīpsla atrofētos, taču pārāk lielas slodzes gadījumā cīpsla nesadzīs. Konkrētu rehabilitācijas vingrinājumu programmu ieteiks privāts fizioterapeits vai rehabilitāciju izrakstīs ārsts.^{9, 10}

Lēcēja ceļgala sāpju vietas attēlojums skrējējiem.

Avots: www.complete-physio.co.uk

Avoti:

Francis, Peter et al. “The Proportion of Lower Limb Running Injuries by Gender, Anatomical Location and Specific Pathology: A Systematic Review.” Journal of sports science & medicine vol. 18,1 21-31. 11 Feb. 2019
Gaitonde, David Y et al. “Patellofemoral Pain Syndrome.” American family physician vol. 99,2 (2019): 88-94.
Petersen, Wolf et al. “Patellofemoral pain syndrome.” Knee surgery, sports traumatology, arthroscopy : official journal of the ESSKA vol. 22,10 (2014): 2264-74. doi:10.1007/s00167-013-2759-6
Hadeed, Andrew. and David C. Tapscott. “Iliotibial Band Friction Syndrome.” StatPearls, StatPearls Publishing, 23 May 2023.
Khaund, Razib, and Sharon H Flynn. “Iliotibial band syndrome: a common source of knee pain.” American family physician vol. 71,8 (2005): 1545-50.
Beaufils, P, and N Pujol. “Management of traumatic meniscal tear and degenerative meniscal lesions. Save the meniscus.” Orthopaedics & traumatology, surgery & research : OTSR vol. 103,8S (2017): S237-S244. doi:10.1016/j.otsr.2017.08.003
Kopf S, Beaufils P, Hirschmann MT, Rotigliano N, Ollivier M, Pereira H, Verdonk R, Darabos N, Ntagiopoulos P, Dejour D, Seil R, Becker R. Management of traumatic meniscus tears: the 2019 ESSKA meniscus consensus. Knee Surg Sports Traumatol Arthrosc. 2020 Apr;28(4):1177-1194. doi: 10.1007/s00167-020-05847-3. Epub 2020 Feb 13. PMID: 32052121; PMCID: PMC7148286.
Snoeker, Barbara A M et al. “Risk factors for meniscal tears: a systematic review including meta-analysis.” The Journal of orthopaedic and sports physical therapy vol. 43,6 (2013): 352-67. doi:10.2519/jospt.2013.4295
Schwartz A, Watson JN, Hutchinson MR. Patellar Tendinopathy. Sports Health. 2015 Sep-Oct;7(5):415-20. doi: 10.1177/1941738114568775. Epub 2015 Jan 23. PMID: 26502416; PMCID: PMC4547110.
Muaidi, Qassim I. “Rehabilitation of patellar tendinopathy.” Journal of musculoskeletal & neuronal interactions vol. 20,4 (2020): 535-540.

Attēlu avoti: