Kas ir stresa lūzums?
Stresa lūzumi ir hroniski radušies kaulu bojājumi. Tie nav klasiski lūzumi, kas rodas no traumas, bet gan rodas ilgākā laika posmā pārmērīga stresa dēļ.
Kāds ir stresa lūzuma rašanās mehānisms?
Kauls nav tik nemainīga struktūra, kā varētu šķist. Kauli iziet cauri pārbūvei (remodelācijai) tāpat kā citi audi, un vienlaikus daļa kaula veidojas un daļa kaula zūd. Normālā situācijā šie procesi vairāk vai mazāk ir līdzsvarā, un tāpēc mūsu kauli paliek veseli un stipri.
Ilgstošas pārslodzes gadījumā kaula daļas zudums (resorbcija) ir lielāks nekā tā veidošanās. Tā kauls pakāpeniski zaudē stiprumu, un bez pienācīgas atpūtas var gadīties, ka tas lūzt. Šim lielajam lūzumam ir priekšā daudzi mikrolūzumi, kurus var atklāt, piemēram, magnētiskajā rezonansē vēl pirms kauls lūzt pilnībā (1).
Kāpēc man ir stresa lūzums?
Augsta slodze uz kauliem uzreiz nenozīmē, ka tev būs stresa lūzums, kaut arī regulāra skriešana virs 40 kilometriem nedēļā ir riska faktors. Galvenā problēma parasti ir tā, ka ķermenis nav šai lielajai slodzei sagatavots ar pakāpenisku slodzes palielināšanu. Liels riska faktors ir tas, kad netrenēts cilvēks pēkšņi noiet vai noskrien ievērojami vairāk kilometru, nekā ir pieradis. No pētījumiem izriet, ka tu esi riskā, ja vienas nedēļas laikā pievieno vairāk nekā 32 kilometrus savai parastajai slodzei. Zinām arī, ka sievietes ir uzņēmīgākas pret šīm traumām. Rašanos var paātrināt arī nepietiekams uzturs1,2. Pie citiem riska sporta veidiem, kur pat augstākā līmeņa sportisti saskaras ar stresa lūzumiem ilgstošas augstas slodzes dēļ, pieder, piemēram, futbols, hokejs vai vingrošana.
Kā izpaužas lūzums?
Sākumā lūzums var vispār nesāpēt, un tad nav grūti ar to ilgāk trenēties. Vēlāk tas parādās treniņu laikā, parasti tikai treniņa beigās vai pēc treniņa. Pakāpeniski sāpes pastiprinās, sāk parādīties jau treniņu sākumā un sāpes parādās arī parastas dienas laikā1.
Kā stresa lūzumu ārstē un cik ilgi tas ilgst?
Ja rodas aizdomas par šo traumu, absolūti izšķiroši svarīgi doties pie ārsta, izdarīt lūzuma rentgenu, un ārsts ieteiks ārstēšanu.
Vieglāki lūzumi ārstē ar daļēju mieru, ledošanu, dažreiz pretiekaisuma un pretsāpju zālēm. Aktivitātei un slodzei uz kaulu jābūt mērenai (parastas ikdienas darbības, ne treniņš), un tā nekad nedrīkst sāpēt. Pēc tam, kad kaula attēls uzlabojas un kauls 2 nedēļas ir bez sāpēm, vari atgriezties treniņā. Sāk maksimāli ar pusi no slodzes un pietiekamu atpūtu starp treniņiem 2 nedēļu garumā. Nākamās 6 nedēļas pakāpeniski atgriezīsi savu slodzi uz sākotnējo līmeni. Smagu vēlu diagnosticētu lūzumu gadījumā šis process ilgst ilgāku laiku1.
Kā novērst lūzumus?
Loģiski, ka izšķiroši svarīgi ir pēkšņi nepalielināt treniņu intensitāti noskrieto vai noieto distanci. Pareizi apavi spēlē svarīgu lomu, tāpat arī to nomaiņa, jo parastie skriešanas apavi pilda amortizācijas funkciju apmēram 400-550 kilometrus. Svarīgs ir arī pietiekams uzturs kaulu stiprumam. Kaulu stiprumam ir izšķiroši svarīgs arī pareizs uzturs. Jānodrošina pietiekami daudz olbaltumvielu un kalcija, fosfora un citu minerālvielu. Olbaltumvielas iegūsi no gaļas un pākšaugiem, minerālvielas var uzņemt no pārtikas produktiem, piemēram, piena produktiem, kāpostiem, brokoļiem, riekstiem un citiem. Cita iespēja ir minerālvielas suplementēt kopā ar D vitamīnu1.
Kur visbiežāk rodas stresa lūzumi?
Stresa lūzumi daudz biežāk skar apakšējās ekstremitātes nekā augšējās. Tos redzam iegurņa kaulā, augšstilba kaula kaklā un ķermenī, pēdas kaulos un pleznas kaulos, un visbiežāk lielā stilba kaulā vai ikru kaulā1,2,3.
Avots: https://www.hss.edu/orthopedic-trauma-case39-leg-stress-fractures.asp
Avoti:
1. Fredericson, Michael et al. “Stress fractures in athletes.” Topics in magnetic resonance imaging : TMRI vol. 17,5 (2006): 309-25. doi:10.1097/RMR.0b013e3180421c8c
2. Patel, Deepak S et al. “Stress fractures: diagnosis, treatment, and prevention.” American family physician vol. 83,1 (2011): 39-46.
3. Gallo RA, Plakke M, Silvis ML. Common leg injuries of long-distance runners: anatomical and biomechanical approach. Sports Health. 2012 Nov;4(6):485-95. doi: 10.1177/1941738112445871. PMID: 24179587; PMCID: PMC3497945.
Komentāri (0)
Šim rakstam vēl nav neviena komentāra. Atstāj komentāru pirmais!