Augšstilba sāpes pēc skriešanas - cēloņi un ārstēšana

Esi sportists, futbolists vai vienkārši labprāt paskrienies, bet pēc skriešanas vai citas aktivitātes parādās augšstilba sāpes? Šajā rakstā aplūkosim, kādas augšstilba muskuļu traumas sportistiem ir biežākās, kāpēc tās rodas un cik ilgi tās dziedē. 

Kāpēc man sāp augšstilbs?

Augšstilba muskuļu traumas ir samērā biežas sportistiem, kuri veic dinamiskas, ļoti eksplozīvas kustības. Lēcieni, sprinti, pēkšņas virziena maiņas vai sitieni ir kustības ar tūlītēju augstas enerģijas iesaisti daudziem muskuļiem, tostarp augšstilba. Šo kustību laikā var rasties muskuļu šķiedru izstiepums vai plīsums, un tas pēc tam intensīvi sāp ^{1, 4}.

Kur var sāpēt augšstilbs?

Sāpju lokalizācija var būt dažāda, tipiski trauma parādās vietā, kur muskulis pāriet tā cīpslā, jo tur slodze muskulim pārsniedz tā kapacitāti. Priekšpusē sāp traumēts četrgalvainais augšstilba muskulis, augšstilba iekšpusē sāp traumēti addukotori (muskuļi, kas pievelk augšstilbu pie otra augšstilba), un aizmugurē sāp traumēti hamstringi^{2, 3, 4}.

Avots: Canva.com

Kurā sportā augšstilba trauma ir visbiežākā?

Lai gan augšstilba sāpes skar daudzus dažādus sporta veidus, tomēr viens dominē. Visbiežāk augšstilba muskuļus savaino futbolisti, jo viņi veic visas iepriekš minētās riska kustības. Šīs traumas veido gandrīz trešdaļu (31 %) no visām futbolistu traumām. Visvairāk traumu ir aizmugures augšstilbam (hamstringiem), tad iekšējam augšstilbam (adduktoriem), un tikai tad priekšējam augšstilbam (musculus quadriceps femoris)^{1, 4}.

Kā izpaužas augšstilba muskuļu trauma?

Vispirms, kad rodas muskuļa izstiepums vai plīsums, intensīvas sāpes parādās uzreiz pēc nepareizas kustības. Šīs sāpes neļauj sportistam turpināt sniegumu un bieži traucē pat ejot. Atkarībā no smaguma, ekstremitāte var pietūkt, un muskuļa plīsumu gadījumā to bieži pavada liels zilums⁴.

Avots: physioroom.com, hamstringa 3. pakāpes trauma

Kādi ir riska faktori un vai tos var kaut kā ietekmēt?

Pie neietekmējamiem riska faktoriem pieder lielāks vecums, iepriekšēja kājas trauma (mēdz atkārtoties) un ekstremitātes dominance (atspēriena un tātad vairāk noslogotā kāja ir uzņēmīgāka pret traumām)⁴.

Pie novēršamiem riska faktoriem pieder liekais svars, vispārējā elastība, nepietiekama iesildīšanās pirms slodzes, augšstilba muskuļu vājums un nepietiekama ķermeņa vidusdaļas stabilitāte. Šos faktorus vērts uzlabot, lai novērstu gan pirmreizēju, gan atkārtotu augšstilba muskuļu traumu⁴.

Ko darīt ar augšstilba traumu un cik ilgi tas ilgst?

Atbilde uz šo jautājumu ir sarežģīta, jo tas ir atkarīgs no traumas smaguma un lokalizācijas, tāpēc svarīgi doties pie ārsta. Ārsts apskatīs augšstilbu, iztaustīs to un, iespējams, veiks ultrasonogrāfiju vai magnētisko rezonansi, un uz tā pamata ieteiks ārstēšanu, parasti konservatīvu, nevis operāciju. Katrā ziņā tevi sagaida relatīva vai absolūta miera periods, kam sekos muskuļa rehabilitācija un pakāpeniska slodzes palielināšana, līdz lēnām atgriezīsies pie pilnas slodzes. Vispārīgi atgriešanās sportā ilgums vismazāk smagu izstiepumu gadījumā ir 10 līdz 18 dienas, bet smagu plīsumu gadījumā 2 līdz 3 mēneši^{2, 3, 4}.

Avoti

1. Ishøi, Lasse et al. “Diagnosis, prevention and treatment of common lower extremity muscle injuries in sport - grading the evidence: a statement paper commissioned by the Danish Society of Sports Physical Therapy (DSSF).” British journal of sports medicine vol. 54,9 (2020): 528-537. doi:10.1136/bjsports-2019-101228
2. Chang, Justin S et al. “Management of hamstring injuries: current concepts review.” The bone & joint journal vol. 102-B,10 (2020): 1281-1288. doi:10.1302/0301-620X.102B10.BJJ-2020-1210.R1
3. Serner, Andreas et al. “Return to Sport After Criteria-Based Rehabilitation of Acute Adductor Injuries in Male Athletes: A Prospective Cohort Study.” Orthopaedic journal of sports medicine vol. 8,1 2325967119897247. 29 Jan. 2020, doi:10.1177/2325967119897247
4. Mendiguchia, Jurdan et al. “Rectus femoris muscle injuries in football: a clinically relevant review of mechanisms of injury, risk factors and preventive strategies.” British journal of sports medicine vol. 47,6 (2013): 359-66. doi:10.1136/bjsports-2012-091250
5. https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=11664111