D-asparagīnskābe (DAA), organismā sastopama aspartāta formā, ir aminoskābe, kas bieži tiek pasniegta kā līdzeklis enerģijas paaugstināšanai un noguruma aizkavēšanai. Ko par to patiesībā saka mūsdienu sporta zinātne?
Kas ir aspartāts?
Bioķīmiski runājot, tā ir neesenciāla aminoskābe. Tas nozīmē, ka mūsu organisms spēj to pats sintezēt un mēs neesam pilnībā atkarīgi no tās uzņemšanas ar uzturu. Organismā aspartāts piedalās vairākos svarīgos procesos, tostarp pirimidīnu sintēzē (DNS un RNS celtniecības blokos) vai kā starpprodukts metabolisma ceļos.
Galvenie solījumi: kāpēc sportisti to lieto?
Uztura bagātinātāji ar aspartātu (bieži kā magnija un kālija sāļi) mērķē galvenokārt uz izturības sportistiem. Starp galvenajiem apgalvojumiem minami:
Darbības mehānisms: cīņa pret amonjaku
Teorija aiz suplementācijas ar aspartātu balstās uz tā lomu slāpekļa metabolismā. Aspartāts ir prekursors Krebsa cikla (TCA cikla) starpproduktiem, kas atbild par enerģijas ražošanu šūnās.
Tika pieņemts, ka palielināta aspartāta uzņemšana var palīdzēt samazināt amonjaka uzkrāšanos plazmā intensīvas slodzes laikā. Tā kā paaugstināts amonjaka līmenis asinīs ir cieši saistīts ar noguruma iestāšanos, tā izvadīšanai teorētiski vajadzētu ļaut ilgākam un intensīvākam sniegumam.
Ko par to saka zinātne? Realitāte pret mārketingu
Neraugoties uz pievilcīgajiem teorētiskajiem pieņēmumiem, zinātniskie pierādījumi par aspartāta kā ergogēnā līdzekļa efektivitāti ir ļoti vāji.
8 sportisti minās uz velosipēda līdz izsīkumam ar intensitāti 75–80 % VO2max. Viņi 24 stundas pirms slodzes saņēma vai nu 6 g aspartāta (magnija un kālija sāļu formā), vai placebo.
Secinājums sportistiem
Lai gan aspartāts ir nepieciešams pareizai metabolisma darbībai, tā papildināšana uztura bagātinātāju veidā izturības paaugstināšanas nolūkos, saskaņā ar pašreizējām zinātnes atziņām, ir neefektīva un nedarbojas.
- Maughan RJ, Sadler DJ. (1983). The effects of oral administration of salts of aspartic acid on the metabolic response to prolonged exhausting exercise in man. Int J Sports Med, 4(2):119–123.
- Jeukendrup A, Gleeson M. (2025). Sport nutrition (4th ed.). Human Kinetics.
Komentāri (0)
Šim rakstam vēl nav neviena komentāra. Atstāj komentāru pirmais!