Glutamīns: uztura bagātinātājs imunitātei un zarnu veselībai?

Q: Pomáhá glutamin imunitnímu systému sportovců?

Navzdory teorii o poklesu glutaminu po dlouhém výkonu studie (Gleeson 2008, Nieman a Pedersen 2000) neprokázaly, že suplementace glutaminem zlepšuje imunitní markery. Udržení hladiny glutaminu v krvi se na imunitě neprojevilo.

Q: Podporuje glutamin svalový růst a regeneraci?

Aktuálně neexistuje důkaz, že samotný glutamin stimuluje růst svalů nebo zabraňuje jejich rozpadu. Pokud přijímáte dostatek bílkovin s plným spektrem esenciálních aminokyselin, suplementace glutaminem nepřináší žádný extra přínos.

Q: Má glutamin smysl jako doplněk stravy?

Pro zdravé sportovce s dostatečným příjmem bílkovin ze stravy neexistují dostatečné vědecké důkazy pro suplementaci glutaminem. Vhodnější je zaměřit se na kvalitní bílkoviny s plným spektrem esenciálních aminokyselin.

2026. gada 31. martsMichal Jetelina0 komentāri

Tagi

Uztura bagātinātāji Aminoskābes

L-glutamīns ir neesenciāla aminoskābe, kas cilvēka organismā ir pārstāvēta vislielākajā daudzumā – tā veido lielāko daļu brīvo aminoskābju gan skeleta muskulatūrā, gan asins plazmā. Uztura bagātinātājam tiek piedēvētas anaboliskas un imūnstimulējošas īpašības. Taču kā uz to raugās mūsdienu sporta zinātne?

L-glutamīns kā uztura bagātinātājs sportistiem – imunitāte un atjaunošanās

Glutamīna bioloģiskās funkcijas

Organismā glutamīns pilda vairākas neaizstājamas lomas, kas sniedzas tālu ārpus vienkāršas muskuļu veidošanas:

Slāpekļa transports

Galvenais slāpekļa pārneses līdzeklis starp audiem

Imunitātes atbalsts

Primārais enerģijas avots limfocītiem un zarnu gļotādas šūnām

Antioksidantu prekursors

Nepieciešams glutationa – galvenā iekšējā antioksidanta – sintēzei

Ražotāju solījumi vs. zinātniskā realitāte

Ikdienas uzturs, bagāts ar olbaltumvielām, dienā nodrošina aptuveni 3 līdz 6 gramus glutamīna, kas parastos apstākļos ir pietiekami. Pēc prasīgas fiziskas slodzes tomēr notiek tā līmeņa pazemināšanās asins plazmā. Tieši glutamīna krājumu izsīkums tiek saistīts ar imunitātes vājināšanos izturības sportistiem (Parry-Billings et al., 1992).

Ja pēc prasīga treniņa vēlētos novērst izteiktu tā līmeņa kritumu, būtu jāpapildina aptuveni 0,1 g uz kilogramu ķermeņa svara katras 30 minūtes 2 līdz 3 stundas (Nieman un Pedersen, 2000). Aplūkosim konkrētos apgalvojumus sīkāk:

1. Imūnsistēma un slimību profilakse

Pēc ilgstošas fiziskas aktivitātes (50–70 % VO2max, piemēram, pusmaratons vai maratons) glutamīna līmenis asinīs pazeminās par 10 līdz 30 %, un šis pazeminātais līmenis saglabājas vairākas stundas (Castell et al., 1997; Walsh et al., 1998). Teorētiski tas varētu radīt pagaidu logu ar novājinātu imūnsistēmu.

Castell, Poortmans un Newsholme (1996) pētījums patiešām atklāja pozitīvu korelāciju starp suplementāciju ar 5 g glutamīna uzreiz pēc maratona sacensībām un zemāku infekciju sastopamību. Šis pētījums tomēr nemērīja glutamīna līmeni, kas ir metodoloģisks trūkums. Nevar precīzi noteikt, kāda ietekme šai devai bija uz glutamīna līmeni. Ļoti iespējams, ka tik neliels daudzums grūti spētu novērst glutamīna kritumu asinīs.

Verdikts: Jaunāki pētījumi – Gleeson (2008), Gleeson un Bishop (2000) un Nieman un Pedersen (2000) – neapstiprināja nekādu glutamīna suplementācijas ietekmi uz imūnmarkieriem pat pie lielākām 0,1 g/kg devām, kas saglabāja glutamīna līmeni normā.

2. Šķidruma uzsūkšanās un rehidratācija

Ūdens uzsūkšanos var paātrināt, pievienojot cukuru un sāli, jo ūdens dabiski seko šo vielu kustībai. Glutamīns darbojas līdzīgi – pētījumi apstiprina, ka rehidratācijas šķīdumos tas palīdz organismam uzņemt šķidrumu ātrāk nekā tīrs ūdens (Silva et al., 1998).

Verdikts: Praksē šis efekts tomēr nav pārbaudīts un, visticamāk, būtu niecīgs. Phillips (2007) nepierādīja, ka glutamīns kaut kā palīdzētu paaugstināt fizisko veiktspēju. Turklāt glutamīns gataviem dzērieniem ir nestabils – tāpēc tam tos arī nepievieno.

3. Muskuļu masas aizsardzība un augšana

Wilkinson et al. (2006) pētījumā bija norāde, ka glutamīna uzņemšana kopā ar ogļhidrātiem un esenciālajām aminoskābēm nedaudz ierobežoja muskuļu sadalīšanos vēlākajās atveseļošanās fāzēs – tomēr praktiskā nozīme joprojām nav skaidra.

Verdikts: Nav pierādījumu, ka pats glutamīns stimulē muskuļu augšanu vai novērš to sadalīšanos. Katabolisma mazināšanai piemērotāks ir spēka treniņš un pietiekama olbaltumvielu ar pilnu esenciālo aminoskābju spektru uzņemšana (Borsheim et al., 2002).

4. Glikogēna sintēze muskuļos

Bowtell et al. (1999) pētījums liecināja, ka glutamīns pirmajā atveseļošanās fāzē var veicināt glikogēna sintēzi. Metodoloģiski kvalitatīvāks Wilkinson et al. (2006) pētījums šo tēzi tomēr neapstiprināja.

Verdikts: Glutamīna pievienošana dzērienam, kas satur ogļhidrātus un esenciālās aminoskābes, nedod nekādu ietekmi uz labāku glikogēna resintēzi muskuļos.

5. Muskuļu bojājums un sāpes

Pastāv zināmas zinātniskas norādes, ka glutamīns var palīdzēt novērst muskuļu bojājumu un sāpes pēc izturības slodzes. Tomēr fiziskās aktivitātes izraisītais muskuļu bojājums pats par sevi nesamazina glutamīna līmeni asinīs.

Verdikts: Nav zinātnisku pierādījumu, ka glutamīns palīdzētu muskuļu audu atjaunošanā un atveseļošanā (Walsh et al., 1998), ne arī muskuļu sāpīguma samazināšanā salīdzinājumā ar placebo.

Secinājums sportistiem

Kaut arī L-glutamīns tiek plaši reklamēts kā uztura bagātinātājs imunitātei, muskuļu bojājuma un katabolisma samazināšanai vai muskuļu augšanai, nav pietiekamu pierādījumu, ka tas patiešām tā darbojas. Daudz piemērotāk ir pievērsties pietiekamai kvalitatīvu olbaltumvielu uzņemšanai (gaļa, olas, sūkalu proteīns) ar pilnu esenciālo aminoskābju spektru.

Informācijas avoti

Nieman DC, Pedersen BK, eds. (2000). Nutrition and exercise immunology. CRC Press.
Parry-Billings M, Budgett R, Koutedakis Y, et al. (1992). Plasma amino acid concentrations in the overtraining syndrome. Med Sci Sports Exerc, 24(12):1353–1358.
Rennie MJ, MacLellan PA, Hundal HS, et al. (1989). Skeletal muscle glutamine concentration and muscle protein turnover. Clin Exp, 38:47–51.
Ardawi MSM, Newsholme EA. (1994). Glutamine metabolism in lymphoid tissues. In: Haussinger D, Sies H, eds. Glutamine metabolism in mammalian tissues. Springer-Verlag, 235–246.
Bowtell JL, Gelly K, Jackman ML, et al. (1999). Effect of oral glutamine on whole body carbohydrate storage during recovery from exhaustive exercise. J Appl Physiol, 86:1770–1777.
Silva AC, Santos-Neto MS, Soares AM, et al. (1998). Efficacy of a glutamine-based oral rehydration solution on electrolyte and water absorption. J Pediatr Gastroenterol Nutr, 26(5):513–519.
Phillips GC. (2007). Glutamine: The nonessential amino acid for performance enhancement. Curr Sports Med Rep, 6(4):265–268.
Borsheim E, Tipton K, Wolf S, Wolfe R. (2002). Essential amino acids and muscle protein recovery from resistance exercise. Am J Physiol Endocrinol Metab, 283(4):E648–E657.
Wilkinson SB, Kim PL, Armstrong D, Phillips SM. (2006). Addition of glutamine to essential amino acids and carbohydrate does not enhance anabolism in young human males following exercise. Appl Physiol Nutr Metab, 31(5):518–529.
Walsh NP, Blannin AK, Robson PJ, Gleeson M. (1998). Glutamine, exercise and immune function: Links and possible mechanisms. Sports Med, 26:177–191.
Castell LM, Poortmans JR, Newsholme EA. (1996). Does glutamine have a role in reducing infections in athletes? Eur J Appl Physiol, 73:488–490.
Castell LM, Poortmans JR, Leclercq R, et al. (1997). Some aspects of the acute phase response after a marathon race, and effect of glutamine supplementation. Eur J Appl Physiol, 75:47–53.
Gleeson M, Bishop NC. (2000). Modification of immune responses to exercise by carbohydrate, glutamine and antioxidant supplements. Immunol Cell Biol, 78:554–561.
Gleeson M. (2008). Dosing and efficacy of glutamine supplementation in human exercise and sport training. J Nutr, 138(10):2045S–2049S.
Jeukendrup A, Gleeson M. (2025). Sport nutrition (4th ed.). Human Kinetics.