Kreatīns un tā ietekme uz smadzenēm: kognitīvās funkcijas un atveseļošanās pēc traumas

2026. gada 14. jūnijsMichal Jetelina0 komentāri

Kreatīna monohidrātu lielākā daļa no mums saista ar muskuļu masas veidošanu, spēka pieaugumu un sprādzienveida jaudu. Pēdējā laikā tas gan saņem uzmanību arī smadzeņu darbības jomā. Aizvien vairāk zinātnisku pierādījumu rāda, ka šim uztura bagātinātājam var būt būtiska ietekme uz mūsu kognitīvajām funkcijām, atmiņu un atveseļošanos pēc galvas traumas (Forbes et al., 2022; Rae un Bröer, 2015).

Kreatīns un smadzenes – ietekme uz atmiņu, koncentrēšanos un kognitīvajām funkcijām

Kā kreatīns apgādā smadzenes ar enerģiju

Mūsu smadzenēm ir milzīgs enerģijas patēriņš. Lai gan tās veido tikai nelielu ķermeņa masas daļu, tās atbild par aptuveni 20 % no bazālā enerģijas patēriņa. Līdzīgi kā skeleta muskuļi, arī smadzenes augstu enerģijas pieprasījumu apstākļos paļaujas uz kreatīnu un fosfokreatīnu, no kuriem ļoti ātri veido ATP.

Papildinot ar kreatīnu uztura bagātinātāja veidā, pierādāmi paaugstinām tā līmeni tieši smadzenēs. Turklāt jauni pētījumi liecina, ka kreatīns var darboties arī kā neirotransmiters centrālajā nervu sistēmā (Bian et al., 2023).

20 %
no bazālā enerģijas patēriņa veido smadzenes
9 / 12
pētījumu apstiprināja kreatīna pieaugumu smadzenēs pēc suplementācijas (Dolan et al., 2019).
13 / 16
pētījumu apstiprināja kognitīvo funkciju uzlabojumu (Roschel et al., 2021).

Atmiņa, koncentrēšanās un sniegums spiedienā

No 16 izpētītajiem pētījumiem 13 apstiprināja dažādu kognitīvo procesu aspektu uzlabojumu. Kreatīns izrādās īpaši efektīvs, kad smadzenes ir spiedienā:

Miega trūkums un nogurums – kreatīns palīdz saglabāt kognitīvo sniegumu situācijās, kad smadzenes ir izsmeltas fiziskas vai psihiskas slodzes dēļ (Roschel et al., 2021).
Īstermiņa atmiņa un loģiskā domāšana – veseliem cilvēkiem kreatīns var atbalstīt šīs funkcijas, taču tā ietekme uz citām kognitīvo funkciju jomām pagaidām paliek neskaidra (Avgerinos et al., 2018).
Sportisti kompleksās disciplīnās – priekšrocība ne tikai studentiem un garīgi prasīgām profesijām, bet arī sportistiem, kuriem sacensību kritiskajos brīžos nepieciešama ātra lēmumu pieņemšana un kompleksas motoriskās prasmes.

Smadzeņu satricinājums un atveseļošanās pēc traumas

Viens no papildu ieguvumiem ir iespējamā kreatīna loma seku mazināšanā un atveseļošanās atbalstīšanā pēc vieglas traumatiskas smadzeņu traumas (mTBI), piemēram, smadzeņu satricinājuma.

Pēc galvas traumas smadzenēs samazinās asins plūsma, rodas skābekļa trūkums (hipoksija) un izteikti pazeminās kreatīna līmenis, kas var traucēt tā enerģijas metabolismu nedēļas vai pat gadus (Dolan et al., 2019). Augstāka kreatīna līmeņa uzturēšana smadzenēs, pateicoties suplementācijai, tādējādi var darboties kā drošības bremze un paātrināt atveseļošanos.

Kopsavilkums sportistiem

Kreatīnam nav jābūt uztura bagātinātājam tikai sportiskā snieguma uzlabošanai. Tas spēj nodrošināt smadzenēm svarīgu ātras enerģijas krājumu, palīdz saglabāt koncentrēšanos pat nogurumā, un, ja nodarbojies ar riskantākiem sporta veidiem, var darboties kā efektīva drošības bremze un atveseļošanās pastiprinātājs iespējamas galvas traumas gadījumā.


Informācijas avoti
  1. Roschel H, Gualano B, Ostojic SM, Rawson ES. (2021). Creatine supplementation and brain health. Nutrients, 13(2):586.
  2. Dolan E, Gualano B, Rawson ES. (2019). Beyond muscle: the effects of creatine supplementation on brain creatine, cognitive processing, and traumatic brain injury. Eur J Sport Sci, 19(1):1–14.
  3. Avgerinos KI, Spyrou N, Bougioukas KI, Kapogiannis D. (2018). Effects of creatine supplementation on cognitive function of healthy individuals: A systematic review of randomized controlled trials. Exp Gerontol, 108:166–173.
  4. Forbes SC, Cordingley DM, Cornish SM, et al. (2022). Effects of creatine supplementation on brain function and health. Nutrients, 14(5):921.
  5. Bian X, Zhu J, Jia X, et al. (2023). Evidence suggesting creatine as a new central neurotransmitter. eLife, 12:RP89317.
  6. Rae CD, Bröer S. (2015). Creatine as a booster for human brain function. How might it work? Neurochem Int, 89:249–259.
  7. Jeukendrup A, Gleeson M. (2025). Sport nutrition (4th ed.). Human Kinetics.

Vairāk rakstu

Komentāri (0)

Šim rakstam vēl nav neviena komentāra. Atstāj komentāru pirmais!

Rakstīt komentāru